Viena no galvenajām sistēmas aizsardzībām pret atpazīšanu ir kognitīvo lamatu kopums, kurās viegli iekrīt cilvēka domāšana. Šo lamatu izpratne ir svarīgs solis ceļā uz realitātes praktisku apzināšanos, jo tikai atpazīstot mehānismus, kas traucē skaidrai domāšanai, iespējams saglabāt kritisku skatījumu uz sabiedrības procesiem un varas struktūrām.

Nejaušības lamatas

Cilvēka smadzenes slikti novērtē varbūtības un viegli pieņem statistiski maz ticamas sakritības par “nejaušībām”. Šo īpatnību sistēma aktīvi izmanto, maskējot koordinētas darbības kā nejaušus notikumus.

Piemērs: ja vairākas valstis vienlaikus ievieš ļoti līdzīgus likumus vai ierobežojumus, tas bieži tiek pasniegts kā “nejauša sakritība” vai “vienlaikus radusies ideja”. Tomēr realitātē tas var būt rezultāts koordinētai starptautiskai sadarbībai vai lobiju ietekmei.

Kompleksitātes lamatas

Sistēma apzināti rada sarežģītus, mulsinošus skaidrojumus vienkāršiem varas mehānismiem, liekot vairumam cilvēku vienkārši atteikties no mēģinājumiem tos izprast.

Piemērs: finanšu krīžu laikā parādās daudz sarežģītu ekonomisku terminu, shēmu un diagrammu, kas parastam cilvēkam šķiet necaurskatāmas. Rezultātā tiek radīts priekšstats, ka tikai “eksperti” var izprast notiekošo, lai gan bieži pamatā ir ļoti vienkāršs princips — peļņas privatizācija un zaudējumu socializācija.

Dihotomijas lamatas

Daudzdimensionālu problēmu reducēšana uz bināru izvēli (“vai nu demokrātija, vai autoritārisms”, “vai nu brīvais tirgus, vai sociālisms”) ir efektīvs veids, kā ierobežot domāšanu un novērst alternatīvu modeļu meklēšanu.

Piemērs: sabiedrībā bieži un apzināti tiek radīts iespaids, ka valsts ekonomiskā politika var būt tikai “brīvā tirgus” vai “centrāli plānota”, bet netiek atzītas dažādas jauktas un lokāli pielāgotas sistēmas, kas citur pasaulē veiksmīgi darbojas.

Viltus konspirācijas lamatas

Sistēma aktīvi veicina acīmredzami absurdas “sazvērestības teorijas”, lai diskreditētu pašu ideju par slēptiem varas mehānismiem un liktu saprātīgiem cilvēkiem izvairīties no jebkādām pārdomām šajā virzienā.

Piemērs: teorijas par “reptiļiem, kas valda pār pasauli” kalpo kā pretspēks, kas sabiedrībā izsmej un marginalizē jebkuru diskusiju par pavisam reālām politiskām un ekonomiskām aizkulišu vienošanām, piemēram, korporatīvo lobiju ietekmi uz likumdošanu.

Cinisma lamatas

Sistēma veicina galēju cinismu un nihilismu (“visi politiķi ir korumpēti”, “neko nevar mainīt”) kā līdzekli, lai novērstu konstruktīvu kritisko domāšanu un rīcību. Kad cilvēki vairs netic, ka iespējamas pozitīvas pārmaiņas, viņi kļūst pasīvi un atmet ar roku jebkādām alternatīvām.

Piemērs: ja vēlētāji uzskata, ka “visi politiķi zog”, viņi var vairs vispār nepiedalīties vēlēšanās, tādējādi atstājot varu tiem, kuri vislabāk prot izmantot šo apātiju savā labā.

Uzvarošā kombinācija